Satiksmes organizācija pilsētā ir pastāvīga balansēšana starp drošību, pieejamo budžetu un autovadītāju ērtībām. Jaunākā Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēde spilgti izgaismoja vairākas problēmas: no "plānošanas paradoksiem" privāto attīstītāju projektos līdz nepieciešamībai meklēt radošus, budžetam draudzīgus risinājumus gājēju drošībai.
Gatavojoties jaunajam mācību gadam un uzklausot iedzīvotāju sūdzības, esam pieņēmuši vairākus lēmumus, kas ietekmēs pilsētas ikdienas ritmu. Kas tieši mainīsies Jelgavas ielās un kāpēc atsevišķās vietās labāk atstāt stāvošas mašīnas nekā tās aizliegt? Par to lasiet šajā rakstā.
"Plānošanas paradokss" un privātie attīstītāji
Viens no satraucošākajiem komisijas secinājumiem ir saistīts ar sistēmisku kļūdu, ko mēs saucam par "plānošanas paradoksu". Problēma slēpjas tajā, ka pilsētas dome apstiprina detālplānojumus gadiem ilgi pirms tie nonāk līdz SKDK vai CSDD drošības auditam.
Spilgts piemērs ir Tērvetes iela un Dobeles šoseja (kur paredzēti privātmāju ciematu izbūve). CSDD audits norāda uz nepieciešamību ievērot funkcionālo hierarhiju un samazināt jaunu pieslēgumu skaitu maģistrālajām ielām (izmantojot, piemēram, 5. vai 6. līniju), bet projekti jau ir izstrādāti uz sen saskaņotu detālplānojumu pamata, kuros šie pieslēgumi ir iezīmēti.
Tas rada juridiskus un līdz ar to finansiālus riskus. Mūsu secinājums: satiksmes komisija un auditi ir jāiesaista plānošanas agrīnā stadijā.
Kā risināt infrastruktūras trūkumu ar ierobežotu budžetu?
Dambja ielas posms starp Bebru ceļu un Rūpniecības ielu ir izcils piemērs kompromisam starp drošību un reālo budžetu.
Gājēju plūsma tur ir liela, taču ietves nav un naudas tās izbūvei arī nav. Tā kā pa ielu kursē autobusi, arī dārgu ātrumvaļņu izbūve nav iespējama.
Tāpēc mēs izmantosim horizontālo marķējumu: brauktuve vizuāli tiks sašaurināta līdz 5,50 metriem, atvēlot metru platu zonu (nodalītu ar līniju) gājējiem un velosipēdistiem. Šāda vizuāla sašaurināšana psiholoģiski liek autovadītājiem samazināt ātrumu bieži vien labāk nekā 30 km/h zīme. Līdzīgs un veiksmīgs risinājums jau darbojas Vecajā ceļā.
Sagatavošanās 1. septembrim un "Kiss & Ride" zonas
Tuvojoties skolai, drošība ir prioritāte. Pie Jaunrades nama "Junda" no 24. augusta līdz 14. septembrim būs pagaidu 40 km/h ierobežojums.
Savukārt pie Lielupes vidsskolas (Kronvalda ielā) un citām mācību iestādēm esam identificējuši problēmu: vecāki bērnus bieži izlaiž uz gājēju pārejām, jo stāvvietas no rītiem jau ir aizņemtas.
Mans piedāvājums ir ieviest "Kiss & Ride" (apstājies un izlaid) zonas. Tas nozīmē ieviest "Stāvēt aizliegts" zīmi (ar papildzīmi) ar laika intervālu (piemēram, no 7:30 līdz 8:30), nodrošinot, ka vecāki var droši izlaist bērnu un braukt prom, atbrīvojot vietu nākamajam. Priekšlikumi vēl tiks apspriesti, kad tie tiks sagatavoti.
Stāvošas mašīnas kā satiksmes mierinātājs
Bieži vien saņemam sūdzības par ielas malā atstātām automašīnām. Piemēram, Filozofu ielā iedzīvotāji lūdza situāciju mainīt, taču mēs nolēmām to nedarīt. Kāpēc?
Ja mēs aizliegsim tur novietot auto, braukšanas ātrums posmā, kur nav adekvātu ietvju abās pusēs, automātiski palielināsies. Šobrīd stāvošās mašīnas kalpo kā dabisks, fizisks satiksmes mierinātājs.
Citi būtiski lēmumi:
- Kārniņu ceļš: Ātrums posmos, kur pašlaik ir 90 km/h, tiks samazināts uz 70 km/h, kā arī uzdots nozāģēt apaugumu līkumos.
- Stacijas iela: Pēc incidenta ar pretrunīgām zīmēm un līnijām nolemts, uzlabot komunikāciju starp organizācijām. Tomēr autovadītājiem jāatceras – nepārtraukta līnija vienmēr aizliedz atstāt automašīnu (apstāties vai stāvēt), ja attālums starp tavu auto un šo līniju ir mazāks par 3 metriem. Tā ir aksioma, nevis deputāta ziņojums Facebook sociālā tīklā.
- Blakus Hercoga Jēkaba laukuma parkam: Demontēs nakts "Iebraukt aizliegts" zīme (no Kr. Barona ielas puses pie restorāna), legalizējot jau esošo situāciju un vienādojot to ar blakus esošajiem pagalmiem.
Satiksmes organizācija Jelgavā ir dzīvs organisms. Tas nav stāsts par dzelzs gabaliem ceļa malā, bet gan par mūsu kā sabiedrības vienošanos – kā mēs koplietosim šo ierobežoto telpu. Katrs lēmums par ātruma samazināšanu vai jaunu līniju ir balansēšana starp drošību un laiku.
Galu galā, mēs varam uzstādīt simtiem zīmju, taču fundamentālas pārmaiņas notiks tikai tad, kad mainīsies mūsu braukšanas kultūra. Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi ziedot dažas sekundes sava laika un ērtību, lai pilsētas ielas kļūtu fundamentāli drošākas mūsu bērniem? Atbilde sākas brīdī, kad jūs nospiežat bremžu pedāli pie zīmes "30", nevis meklējat attaisnojumu steidzīgajam "+10".
Ierakstīt komentāru